Tradicionāli uzskatām, ka visu mīlētāju dienu ir zaudējusi savu patieso nozīmi aiz kapitālisma plīvura. Pat ja tā arī ir taisnība, tici vai nē, bet tas tā nav bijis viemēr. Tieši pretēji!

Ne tik vēl senā pagātnē Katoļu baznīcai bija ieradums izmantot pagānu svētkus, par kādiem uzskatāma arī Visu Svēto Valentīna diena, lai pievērstu sev jaunus sekotājus.

Pirms to darīt, baznīca svētkus mēdza pietušēt un Valentīna diena tam kalpo kā lielisks piemērs.
Šie svētki vēsturiski tika uzskatīti par attīrīšanas festivālu un atbalstīja Lupercalia (sarkanā vilkēde: Latīņu valodā apzīmē "vilku"). Šajos svētkos jauni vīri un sievas tika nejauši izvēlēti un tika sagaidīts, ka viņi nodosies mīlas rituālam, tādā veidā godājot auglības dievu.

Kā aprakstījis Plutarhs, agrie Lupercalia svētki bija mazliet aizraujošāki nekā šodienas Valentīna diena:

Vēsturnieki galvenokārt min, ka šo dienu senatnē svinēja aitu gani un zemākas sabiedrības kastas, tomēr jāpiemin, ka tieši tā laika "zelta jaunatne" ir atrodama rakstos, kas kaili skrien lejup pa pilsētas ielām un ar saviem smiekliem pārsteidz tos, kurus viņi satiek pa ceļam, vēl vairāk, vismaz vienā no senajiem rakstiem ir atrodama atsauce uz ādas pātadziņu ar kuru bijis pieņemts iepliķēts satiktos garāmgājējus. Ticējums esot vēstījis, ka tieši šīs pātadziņas pliķējums palīdzēs auglībai un sniegs pārticību nākotnē, tieši tāpēc daudzas jaunas meitenes un pat pusmūža sievietes apzināti ļāvās šim notikumam.

Kā mēs esam nonākuši no publiski neķītras iepliķēšanas līdz šodienas Valentīna dienai, kur viss ko sagaidām ir ziedu pušķis?

Pāvests Gelasijs I oficiāli nosodīja un aizliedza Lupercalia pagānu svētkus piektā gadsimta sākumā, bet tikai lai tos vēlāk pārdēvētu, un no jauna atļautu. Tieši tāpēc dažas no Lupercalia tradīcijām parādījās tā saucamo jauno svētku laikā, ko Gelasius pievienoja jau vēlāk, kā piemēram visiem zināmo Svēto Valentīnu, tas tika darīts ar nolūku, lai pagānu tradīciju vietā iekļautu Svēto Valentīnu un atspoguļotu viņa kristīgo ceļu.

Atkarībā no vēsturiskajiem rakstiem, tā dēvētais pirmais Valentīns bija viens no vairākiem varoņiem:

• Valentīns var būt priesteris pirmajā gadsimtā, kurš slepeni apprecējās ar kristieti;
• Itālijas bīskaps trešajā gadsimtā, kurš tika sists, nomētāts ar akmeņiem, līdz beidzot nogalināts;
• Brīnumdaris kas spējis dziedēt u.c.

Daudzas no tradīcijām, kuras mēs ievērojam šodien, ir radušās jau stipri vēlāk. Džefrija Haukera dzejolis "Parelement of Foules" bija pirmais, kas saistīja tuvojošos pavasari ar mīlestību, tā laika universitātes studenti to iecienīja un virzīja plašākās masās tiešī dēļ sava modernisma un romanticisma dēļ.

Ko no tā visa būtu vērts ņemt vērā un iegaumēt?

Pirmkārt jau ir vērts ar veselīga skepsi paskatīties uz šo svētku "šķīstību".

Pēc tam, kad kāds kārtējo reizi sūdzēsies, ka Valentīna diena ir palikusi komerciāla, jūs ar mierīgu sirdi varēsiet atbildēt, ka manipulācijas ar svētkiem ir viena no senākajām cilvēku tradīcijām, lai gan vairs arī nav pieņemami iepliķēt savus draugus, aizbildinoties ar auglībās dievu, pavisam noteikti ir citi, oriģinālāki veidi kā atzīmēt Visu Svēto Valentīna dienu, kā ziedu pušķis un konfekšu kārba un mums tam ir pāris idejas - IESKATIES! ;)